Gan lieli, gan mazi ar prieku gaida Ziemassvētkus. Neatņemama sastāvdaļa visās ģimenēs ir Ziemassvētku pantiņi, kas tiek skaitīti pie eglītes, lai saņemtu dāvanas. Dažādi Ziemassvētku pantiņi mums tiek mācīti jau no mazām dienām un pantiņš par pīrāgu, kuram abi gali apdeguši, noteikti ir populārākais.
Laikam ritot, mainās arī pantiņu un dzejolīšu meklēšanas iespējas. Interneta ietekme uz tradīcijām ir nenoliedzama. Gluži kā pantiņu grāmata, tikai virtuāla un pieejama uzreiz. Tradīcijas norise gan ir palikusi nemainīga – dāvana tiek saņemta pēc pantiņa noskaitīšanas.
ZIEMASSVĒTKU PANTIŅI UN SPĒLES INTERNETĀ
Daudzi uzsver, ka svētkos pats galvenais nav materiālas dāvanas, bet laba vēlējumi, gaišas un patīkamas emocijas, kas nav melots, jo dāvanas tiešām nav noteicošais. Ziemassvētkos vienmēr tiek piekoptas dažādas tradīcijas – citas tikai ģimenei raksturīgas, savukārt citi atkal izvēlas dažādu citu tautu paražas, citiem būtiskas ir Ziemassvētku spēles. Šajā laikā daudzi kļūst atvērtāki, siltāki un mīļāki, līdz ar to, tas būtu saucams arī par sava veida Ziemassvētku brīnumu. Nenoliedzami cilvēki izvēlas dāvināt lietas ar nozīmi, nevis paķert pirmo, ko ierauga veikala plauktā. Smaidu noteikti izraisīs arī nelielas dāvaniņas. Dažādi svētku pantiņi un novēlējumi noteikti paspilgtinās Ziemassvētku vakara piedzīvojumus.
KĀ ZIEMASSVĒTKUS SVIN CITUR?
Saprotams, ka citu valstu Ziemassvētku tradīcijas var būt atšķirīgas. Arī svētku svinēšanas laiks var variēt pa pāris nedēļām, jo, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti divas nedēļas vēlāk – 7. janvārī Tas skaidrojams ar 15.gadsimtā notikušo kalendāru maiņu, kad, Eiropai pārejot pie Gregora kalendāra laika uzskaitījumam, Austrumu baznīca turpināja izmantot Juliāna kalendāru. Daudzi Ziemassvētkus sagaida ar gavēni, vēl kāds izvēlas pielietot citu valstu un kultūru tradīcijas. Svētku būtība paliek nemainīga, tādēļ nav pareizu vai nepareizu svētku sagaidīšanas tradīciju. Arī daļa latviešu Ziemassvētkus svin vēlāk, kopā ar pareizticīgo konfesiju pārstāvjiem.